Ceturtdienas, 20. decembra, atklāta tīmekļa vietne, kurā publicēti bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti jeb tā dēvētie “čekas maisi”.
Dokumenti publicēti saskaņā ar likumu “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.
Tajos minēti daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp, kā atklājis portāls skaties.lv, visi trīs Atmodas gados tautā mīlētā LTV radījuma “Labvakar” vadītāju vārdi.
Kartotēkā atrodams “Labvakar” vadītāja un vēlākā Latvijas Nacionāla teātra direktora Ojāra Rubeņa vārds, kas sakrīt arī ar viņa dzimšanas gadu. Saskaņā ar aģenta kartīti, numurs 23595, Rubeņa segvārds bija “Valts”.
Bijušais “labvakarietis” un Radio SWH vadītājs Jānis Šipkēvica segvaŗds bija “Pēteris”. Vismaz tā apgalvots kartotēka atrodamajā kartītē, numurs 22309
Savukārt trešā vadītāja un vēlākā politiķa Edvīna Inkēna vārds atrodams kartītē, numurs 982. Inkēna segvārds bijis “Uģis”.
Dokumenti atrodami vietnē “kgb.arhivi.lv“.
Šobrīd tie ietver PSR VDK darbinieku tālruņu grāmatu, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku, LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku un Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fonda PA-101 “Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja” aprakstus (uzskaites saraksti).
Lai tīmekļa vietnē piekļūtu VDK dokumentiem, interesentiem jāreģistrējas. Reģistrējoties personai jānorāda vārds, uzvārds, personas kods, (ja nav personas koda – ārzemnieka identifikācijas kods, kas ierakstīts viņa personu apliecinošā dokumentā un valsts, kura dokumentu izdevusi), elektroniskā pasta adrese, kas būs tā lietotāja vārds, un parole, kā arī VDK likumam atbilstošs dokumentu izmantošanas mērķis. Ar mērķu piemēriem varēs iepazīties vietnes Lietošanas noteikumos.
Dokumenti tiek publicēti oriģinālajā kārtībā. Latvijas Nacionālais arhīvs vērš uzmanību, ka lielākā daļa dokumentu ir krievu valodā un rokrakstā. 2019. gada janvārī vietne tiks papildināta ar lietās par sadarbības fakta konstatēšanu taisīto tiesas spriedumu rezolutīvajām daļām.